Category: Aktualitātes (page 1 of 34)

Gimenu rekolekcijas_plakats

18th-SundayTajā laikā kāds no ļaužu pulka sacīja Jēzum: “Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā!” Bet Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?”
Tad Viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargieties no jebkādas mantkārības, jo pat tad, ja kādam visa ir papilnam, viņa dzīve nav atkarīga no viņa mantas.”
Un Jēzus pastāstīja viņiem līdzību, sacīdams: “Kāda bagāta cilvēka tīrums deva labu ražu. Un viņš sevī domāja, sacīdams: “Ko lai es daru, jo man nav, kur novietot savu ražu?” Un viņš sacīja: “Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visus kviešus un visu savu mantu. Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrāts ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un dzīro!”
Bet Dievs sacīja viņam: “Tu, neprātīgais! Šajā naktī tavu dvēseli atprasīs no tevis, un kam paliks tas, ko tu sakrāji?” Tā iet tam, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva.” (Lk 12, 13-21)

marta marta

Tajā laikā Jēzus nonāca kādā ciematā, un kāda sieviete, vārdā Marta, Viņu uzņēma. Viņai bija māsa, vārdā Marija, kas, apsēdusies pie Kunga kājām, klausījās Viņa runā. Bet Marta nopūlējās ar dažādiem pakalpojumiem.
Tad viņa pienāca un sacīja: “Kungs, vai Tev nerūp, ka mana māsa ir atstājusi mani vienu piekalpot? Tāpēc saki viņai, lai viņa man palīdz!”
Un Kungs atbildot sacīja viņai: “Marta, Marta, tu rūpējies un uztraucies par daudzām lietām, bet tikai viena ir nepieciešama. Marija izvēlējās sev labāko daļu, kas viņai netiks atņemta.” (Lk 10, 38-42)

JAZEPA VIRI 2

AGLONA 27.07._LV

JAZEPA VIRI-0

vasarsvPienākot Vasarsvētku dienai, Jēzus mācekļi arvien vēl turējās vienkopus Jeruzalemē.
Un pēkšņi no debesīm atskanēja šalkoņa, it kā tuvojoties brāzmainam vējam, un piepildīja visu māju, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā ugunīgas mēles, kas sadalījās un nolaidās pār katru no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un sāka runāt svešās valodās, kā Gars viņiem deva runāt.
Bet Jeruzalemē tad uzturējās dievbijīgi jūdi no visām tautām, kas ir zem debesīm. Atskanot šai šalkoņai, sapulcējās daudz ļaužu un bija pārsteigti, jo katrs dzirdēja viņus runājam savā valodā.
Un tie samulsa un brīnījās, sacīdami: “Vai tad visi šie runātāji nav galilejieši? Un kā tad mēs dzirdam katrs savu dzimto valodu? Mēs, partieši un medieši, un elamitieši, un tie, kas apdzīvo Mezopotāmiju, Jūdeju un Kapadokiju, Pontu un Āziju, Frīģiju un Pamfīliju, Ēģipti un tās Lībijas daļas, kas ir ap Kirēni, mēs, atnācēji no Romas, jūdi un prozelīti, krētieši un arābi, mēs dzirdam viņus mūsu valodās sludinām Dieva brīnum­darbus.” (Apd 2, 1-11)

1. Sv. Komūnija

20190602_131017

Svētdiena 2. jūnijas bija lieli svētki Sandim, Raivim un Artūram, kas pirmo reizi pienēma Svēto Komūniju, gan arī draudzei, kas priecājas par viņiem. Lielā pateicība arī mūsu svētdienas skolas skolotājai Maijai Reingoldei, kura šajā mācību gadā pirmo reizi vadīja svētdienas skolu. Kopā draudze lūdzās gan par puišiem un viņu ģimenēm, par svētdienas skolas skolotāju, un par jaunām ģimenēm, kas jau var pieteikt savus bērnus apmācībai uz nākamo mācību gadu.

Svētīgās Annas svētki Pļaviņās

vizitacija 2Svētdien, 12. maijā Pļaviņu draudzē piedzīvojam īpašo dienu. Svēto Misi celebrēja Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankēvičs, kurš vizitēja mūsu draudzi. Mises sākumā noslēdzām 9 dienu novennu svētīgajai Annai Kolesārovai, jaunavai un moceklei un noslēgumā arhibīskaps pasvētīja viņas jauno altāra gleznu. Šī gada 13. martā Košices arhibīskaps Msgr. Bernards Bobers veltīja svētīgas Annas 1. pakāpes relikviju Pļaviņu draudzei. To mēs Mises beigās ar savu skūpstu pagodinājām un uzstādījam viņai veltītajā altārī. Tā paliks mūsu draudzei pastāvīgi, ka līes un īpašs garīgai mantojums un dārgums. Ienākot baznīcā var vienmēr palūgties pie svētīgas Annas altāra un viņai uzticēt savus lūgumus.

vizitacija1Anna Kolesarova piedzima 1928. gadā 14. jūlijā ciematā Visoka nad Uhom. Nokristītā bija Sv. Jāņa Kristītāja draudzes baznīcā Pavlovce nad Uhom. Kad viņai bija 10 gadi, nomira viņas mamma. Pēc mammas nāves pārņema uz sevis mammas pienākumus ģimenē un tās arī cītīgi pildīja. Dzīvoja vienā mājā ar savu tēvu un vecāko brāli. 1938. gadā 14. maijā saņēma iestiprināšanas sakramentu, īsi pirms tam pienāca arī pie Pirmās sv. Komūnijas. Anna regolāri nāca uz baznīcu un piedalījās religiskajos pasākumos, pieņēma sakramentus. Viņai patika lūgties svēto rožukroni.

Otrais pasaules karš ļoti būtiski ietekmēja šīs meitenes dzīvi. Trešdien, 1944. gadā 22. novembrī cauri viņu ciematam gāja Sarkanas armijas karaspēks. Pārbaudot mājokļus pēc kārtas iegāja viņu mājā piedzēries padomju karavīrs un ieskatījās arī pagrabā zem virtuves, kur bija paslēpusies arī 16 gadīgā Anna ar savi ģimeni un citiem cilvēkiem.

Tēvs palūdzis meitu, lai karavīram sagatavotu kaut ko paēst, bet tās sāka meitenei uzmākties un spiest, lai tā viņam atdotos. Tā, par spīti draudiem, ka viņu nošaus, atteikusies a izvēlējās labāk nomirt. Izrāvās no karavīra rokām uz skrēja atpakaļ pagrabā. Dusmīgs karavīrs stēidzās tai pakaļ, notēmēja ieroci un nobļāva, lai atvadas no tēva. Tad uzreiz tēva acu priekšā savus draudus piepildīja un izšāva divas reizes. Anna mirdama izteica Jēzus, Marijas un sv. Jāzepa vārdus.

Nerimstošas karadarbības dēļ ciematā Anna bija abglabāta paslēpus nākamajā dienā vēlu vakarā un bez priestera klātbūtnes. Apbedīšanas dievkalpojumu novadīja vēlāk tā laika vietējais prāvests Antons Lukačs tikai 29. novembrī. Pēc šī dievkalpojumā draudzes registros ierakstīja piezīmi: hostia sanctae castitatis (svētās šķīstības upuris). Draudzes hronikā Pavlovcē nad Uhom pierakstīja, ka Annu tajā brīdī, kad drošsirdīgi un bez kavēšanas sargāja savu šķīstību, stiprināja Kristus, jo neilgi pirms nāves piegāja pie grēksūdzes un saņēma sv. Komūniju.

9-dienu-novenna-gariga-atjaunosana

Older posts

© 2019 Pļaviņu Kunga debeskāpšanas Romas katoļu draudze

Theme by Anders NorenUp ↑