vasarsvPienākot Vasarsvētku dienai, Jēzus mācekļi arvien vēl turējās vienkopus Jeruzalemē.
Un pēkšņi no debesīm atskanēja šalkoņa, it kā tuvojoties brāzmainam vējam, un piepildīja visu māju, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā ugunīgas mēles, kas sadalījās un nolaidās pār katru no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un sāka runāt svešās valodās, kā Gars viņiem deva runāt.
Bet Jeruzalemē tad uzturējās dievbijīgi jūdi no visām tautām, kas ir zem debesīm. Atskanot šai šalkoņai, sapulcējās daudz ļaužu un bija pārsteigti, jo katrs dzirdēja viņus runājam savā valodā.
Un tie samulsa un brīnījās, sacīdami: “Vai tad visi šie runātāji nav galilejieši? Un kā tad mēs dzirdam katrs savu dzimto valodu? Mēs, partieši un medieši, un elamitieši, un tie, kas apdzīvo Mezopotāmiju, Jūdeju un Kapadokiju, Pontu un Āziju, Frīģiju un Pamfīliju, Ēģipti un tās Lībijas daļas, kas ir ap Kirēni, mēs, atnācēji no Romas, jūdi un prozelīti, krētieši un arābi, mēs dzirdam viņus mūsu valodās sludinām Dieva brīnum­darbus.” (Apd 2, 1-11)