vizitacija 2Svētdien, 12. maijā Pļaviņu draudzē piedzīvojam īpašo dienu. Svēto Misi celebrēja Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankēvičs, kurš vizitēja mūsu draudzi. Mises sākumā noslēdzām 9 dienu novennu svētīgajai Annai Kolesārovai, jaunavai un moceklei un noslēgumā arhibīskaps pasvētīja viņas jauno altāra gleznu. Šī gada 13. martā Košices arhibīskaps Msgr. Bernards Bobers veltīja svētīgas Annas 1. pakāpes relikviju Pļaviņu draudzei. To mēs Mises beigās ar savu skūpstu pagodinājām un uzstādījam viņai veltītajā altārī. Tā paliks mūsu draudzei pastāvīgi, ka līes un īpašs garīgai mantojums un dārgums. Ienākot baznīcā var vienmēr palūgties pie svētīgas Annas altāra un viņai uzticēt savus lūgumus.

vizitacija1Anna Kolesarova piedzima 1928. gadā 14. jūlijā ciematā Visoka nad Uhom. Nokristītā bija Sv. Jāņa Kristītāja draudzes baznīcā Pavlovce nad Uhom. Kad viņai bija 10 gadi, nomira viņas mamma. Pēc mammas nāves pārņema uz sevis mammas pienākumus ģimenē un tās arī cītīgi pildīja. Dzīvoja vienā mājā ar savu tēvu un vecāko brāli. 1938. gadā 14. maijā saņēma iestiprināšanas sakramentu, īsi pirms tam pienāca arī pie Pirmās sv. Komūnijas. Anna regolāri nāca uz baznīcu un piedalījās religiskajos pasākumos, pieņēma sakramentus. Viņai patika lūgties svēto rožukroni.

Otrais pasaules karš ļoti būtiski ietekmēja šīs meitenes dzīvi. Trešdien, 1944. gadā 22. novembrī cauri viņu ciematam gāja Sarkanas armijas karaspēks. Pārbaudot mājokļus pēc kārtas iegāja viņu mājā piedzēries padomju karavīrs un ieskatījās arī pagrabā zem virtuves, kur bija paslēpusies arī 16 gadīgā Anna ar savi ģimeni un citiem cilvēkiem.

Tēvs palūdzis meitu, lai karavīram sagatavotu kaut ko paēst, bet tās sāka meitenei uzmākties un spiest, lai tā viņam atdotos. Tā, par spīti draudiem, ka viņu nošaus, atteikusies a izvēlējās labāk nomirt. Izrāvās no karavīra rokām uz skrēja atpakaļ pagrabā. Dusmīgs karavīrs stēidzās tai pakaļ, notēmēja ieroci un nobļāva, lai atvadas no tēva. Tad uzreiz tēva acu priekšā savus draudus piepildīja un izšāva divas reizes. Anna mirdama izteica Jēzus, Marijas un sv. Jāzepa vārdus.

Nerimstošas karadarbības dēļ ciematā Anna bija abglabāta paslēpus nākamajā dienā vēlu vakarā un bez priestera klātbūtnes. Apbedīšanas dievkalpojumu novadīja vēlāk tā laika vietējais prāvests Antons Lukačs tikai 29. novembrī. Pēc šī dievkalpojumā draudzes registros ierakstīja piezīmi: hostia sanctae castitatis (svētās šķīstības upuris). Draudzes hronikā Pavlovcē nad Uhom pierakstīja, ka Annu tajā brīdī, kad drošsirdīgi un bez kavēšanas sargāja savu šķīstību, stiprināja Kristus, jo neilgi pirms nāves piegāja pie grēksūdzes un saņēma sv. Komūniju.